Ko un kāpēc dara LLKC Zaļā pārtikas iepirkuma jomā?

Mūsu uzdevums ir veicināt līdzsvarotu lauku ekonomikas attīstību. Ņemot vērā zemo uzņēmējdarbības aktivitāti lauku reģionos, ir jāturpina ieguldījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, dažādojot uzņēmējdarbību reģionos. Tostarp jāveicina uz tirgu orientētu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošana.

LLKC vairākus gadus ir darbojies zināmā mērā kā starpnieks, kura misija - savest zaļajā iepirkumā kopā pašvaldību ar lauksaimniekiem.

2019. gada nogalē izveidots katalogs www.novadagarsa.lv, kas apvieno Latvijas produkcijas ražotājus, kuri ir bioloģiskās, integrētās audzēšanās, Zaļas karotītes un GlobalGAP shēmu dalībnieki, kā arī tie, kuru produkcijā 70 % ir vietēji audzētas/ ražotas izejvielas. Katalogs pieejams visiem interesentiem, notiek aktīvs darbs pie saimniecību apzināšanas, uzrunāšanas un ievades. Kataloga dalībniekiem arī ir iespēja atzīmēt, ka viņi ir gatavi startēt pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos, tādējādi šis katalogs ir arī ērts palīglīdzeklis pašvaldībām, plānojot savus iepirkumus.

LLKC mērķis ir radīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmu. Ilgtspējīga pārtika ir pārtika, kas ir izsekojama visos tās aprites posmos, iegūta un pārstrādāta, efektīvi izmantojot vietējos ražošanas resursus, rūpējoties par vidi, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, nodrošinot godīgus un proporcionālus ienākumus pārtikas ķēdē iesaistītajiem strādājošajiem; tā ir veselīga un droša patērētājiem. Ilgtspējīgs pārtikas patēriņš ir apzinātas vai neapzinātas patērētāju rīcības rezultāts, kas vērsts uz ilgtspējīgu produktu iegādi, to līdzsvarotu patēriņu un samazinātu atkritumu radīšanu, tādējādi ar savu darbību atstājot iespējami mazāko ietekmi uz vidi; ar savu izvēli atbalstot lokālo ekonomiku un sociālo atbildību. Mūsdienu tendences rāda, ka sabiedrība ir gatava mainīt paradumus, nodrošinot ilgtspēju. Lielākoties speciālisti uzsver, ka pareizs uzturs sākas ģimenē, līdz ar to svarīgi izglītot sabiedrību kopumā, organizējot plašus pasākumus, kur ne tikai speciālisti tiekas un diskutē, bet jebkurš mājsaimniecības pārstāvis var izzināt, kādi produkti uzturā lietojami, kur tie nopērkami, kā atpazīstama vietējā produkcija. Balstoties uz Janas Simanovskas pētījumiem saistībā ar zaļo publisko iepirkumu izmantošanu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā izglītībās iestādēs, secināts, ka zaļais publiskais iepirkums ir lielisks instruments, kā nodrošināt, lai skolēni ēstu vietējo produktu. Tomēr tā prātīga un lietderīga izmantošana vēl jāmācās. Iepirkumu speciālistiem būtu vēl stingrāk jāizmanto tehniskās specifikācijas kritēriji, kuri ļauj izvēlēties vietējos un kvalitatīvos produktus.